Afišas

Vērēmu pagasts


    Vērēmu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā vidienē. Robežojas ziemeļos ar Ilzeskalna un Bērzgales pagastiem, austrumos ar Lendžu un Griškānu pagastiem, dienvidos ar Rēzeknes pilsētu, rietumos ar Audriņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Sondoros, 5 km attālumā no Rēzeknes. Pagasta nosaukums cēlies no tajā esošās Veremu sādžas nosaukuma.
    Pagasta kopējā platība: 7029,8 ha, tajā skaitā: ūdeņi - 250,7 ha, meži - 2384,0 ha, l/s izmantojamā zeme - 3396,5 ha. Iedzīvotāju skaits: 1755 (uz 17.10.2012)
    Pagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļi Rīga - Maskava, Varšava - Sanktpēterburga, kā arī vietējās nozīmes autoceļi Greivuļi-Ilzeskalns, Krieviņi-Lendži, Sondori-Burzova un Veremes-Rogovka. Gar robežu ar Audriņu pagastu reģionālais autoceļš Rēzekne-Gulbene. Vēl pagastu šķērso dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne I, ar staciju Burzava, un Rēzekne II-Zilupe, neliels posms gar robežu ar Griškānu pagastu.
    Vērēmu pagasts izveidojās 1945. gada novembrī. Tas ir mākslīgi veidots pagasts no Bērzgales, Makašānu, Rāznas teritorijas sadalot un veidojot jaunu teritoriālo vienību. Ziņas par Vērēmu pagastu ir fragmentāras. 1935. gadā daļa tagadējās pagasta teritorijas ietilpa Makašānu pagastā. Tajā laikā saimnieciskā darbība bija diezgan aktīva. Greivuļos darbojās dzirnavas, to īpašnieks J. Liepers. A. Litaunikas īpašumā Greivuļos atradās pārtikas preču tirgotava, ar tirdzniecību nodarbojās arī Gorsvāne A. Ar labību tirgojās Jankels Cilnēvičs, Greivuļos darbojās kaļķu ceplis īpašnieka J. Pulenčika vadībā. Lejas Ančupānos ar pārtiku tirgojās Aba Goldbergs. Lejas Ančupānos pārtikas preču tirgotava piederēja H. Goldbergam. Kleperovā atradās ķieģeļu noliktava- pārdotava, īpašnieces V.Sergejevas pārvaldījumā.
    Vērēmu pagasta pārvaldes vēsture:

    Lielākās apdzīvotās vietas ir Sondoru ciems- 545 iedzīvotāji, Šķeņevas sādža- 155 iedzīvotāji, Tūmužu sādža- 93 iedzīvotāji.
    Vērēmu pagasta teritorija ir pauguraina, ar nelieliem mežu masīviem un pieciem ezeriem: Adamovas ezeru (186,5 ha), Ivgolovas ezeru (5,0 ha), Šķeņevas ezeru (6,8 ha), Vizulīša ezeru (11,6 ha), Nirīti (2,4 ha). Ievērojamākās vēsturiskās vietas un dabas objekti ir dabas parks Adamovas ezers, 35 metrus augstais Gribuļu pilskalns, kura izmantošana datējama ar m. ē. 1. gadu tūkstoti, te atrastas bezripas trauku lauskas, Labvāržu un Pūrmaļu laukakmeņi. Slavena Verēmu pagasta vieta ir Loboržu (Lobvuoržu) muižas ēka un 7,9 ha plašais muižas parks ar vairāk kā 15 eksotisko augu sugām. Pirmais šīs muižas īpašnieks bija grāfs Frīdrihs Zigismunds Korfs (1730 — 1797). 20. gs. 20. — 30. gados muiža pieder krievu inteliģentu, muižnieku Žemčužņikovu — Voščiņinu dzimtai. Šajā laikā tā ir nozīmīga vietējās inteliģences pulcēšanās vieta, muižā bieži ciemojas un savus darbus rada rakstnieks Ivans Šmeļovs, gleznotāji akadēmiķi Vilhelms Purvītis, Nikolajs Bogdanovs — Beļskis, Sergejs Vinogradovs, profesors Vasilijs Sinaiskis. Pēc II Pasaules kara daļa ēku ir nopostītas, palikusi tikai 19.gs. vidū eklektisma stilā būvētā muižnieku dzīvojamā māja
    Pagasta administratīvajā teritorijā atrodas desmit kapsētas — Verēmu, Vecborisovas, Obricku, Taudejāņu, Ančupānu, Šķeņevas, Zeltiņu, Plikpūrmaļu kapi, Labvāržu brāļu kapi un Adamovas brāļu kapi .Aizgājušo piemiņai ik gadus rudenī tiek rīkoti svecīšu vakari, bet vasarās — Kapusvētki.